Mūža pilotējums

10.08.2009., Praktiskais Latvietis
Autors: Māra Grunte.

Gunārs Līcītis jau sen varētu baudīt turīga Amerikas pensionāra bezrūpību kruīzu ceļojumos. Viņam svarīgāk bija nākt ar savu pienesumu dzimtenes augšupejai, attīstot Latvijā jaunus uzņēmumus.

Līdzi laikam

Parketa ražotne “Vidrižu Atvari” arī nule nosvinējusi jubileju – piecpadsmito, bet pirms septiņiem gadiem iegādātajā lidlaukā turpinās vērienīgu projektu īstenošana. Pie rosīgā vīra sasniegumiem aizvadītajā laikā piederas meitas Laimas piedzimšana pirms 11 gadiem un 2001. gada rudenī veiktais 7780 km lidojums no Čikāgas uz Latviju paša pilotētajā privātlidmašīnā. Cherokee četrvietīgais lidaparāts viņam ir otrais. Iepriekšējais uzdāvināts Dienvidilinojas universitātei – augstskolai, kur piecdesmitajos gados uzsāktās elektrības inženierstudijas Gunārs tā arī nepabeidza. Primārās bija rūpes par ģimeni un tās pieaugumu. Sieva Valda Gunāram dāvājusi dēlu un divas meitas.

Labklājību nodrošināja izgudrotāja – inženiera darbs kādā rotaļlietu studijā, par kuras līdzīpašnieku viņš kļuva, gūstot neskaitāmus patentus par oriģinālu prototipu radīšanu. Studija jau sen kā nedarbojas, taču Gunārs smej – arī likvidēt to nevar, jo kādreizējās izstrādnes vēl arvien dod peļņu. Līdzekļus viņš allaž ieguldījis jaunās tehnoloģijās, to apguvē un pielietošanā, sākotnēji saviem vaļaspriekiem. Jau 1965. gadā sāktajai lidošanai vēlāk pievienojās videofilmēšana, iemūžinot Atmodas gadu spilgtākos notikumus Latvijā. Par Gunāru varētu runāt arī kā par dokumentālistu un Latvijas jaunāko laiku hronistu. Viņš jau 80. gadu nogalē mājās izveidoja digitalizētu un datorizētu montāžas studiju, lai paša uzņemtās un montētās filmas rādītu un arī pārdotu tautiešiem Amerikā.

Uzticības pārbaude

Latvija viņa sirdī bijusi vienmēr, un līdz ar neatkarības atjaunošanu radās jauni plāni. Šķirotavā uz atgūtās vecāku zemes viņš uzbūvēja četrstāvu ēku, lai izveidotu tehnoloģiski aprīkotu studiju – ideju fabriku. Tur plānoja pulcēt jaunus māksliniekus, inženierus, pat zinātniekus, kas spētu radīt laikmetīgu rotaļlietu prototipus pārdošanai ASV un Rietumeiropas fabrikantiem.

– Nešaubījos, ka tā Latvijai būtu novatoriska un ļoti ienesīga nozare, jo talantīgu cilvēku šeit netrūkst. Diemžēl projektā ieguldītie līdzekļi un iespējas zuda ilgstošas prombūtnes laikā, uzticot pasākuma vadību radiniekam, kurš izrādījās ne vien alkoholiķis, bet arī ļoti negodprātīgs cilvēks.

Lai taupītu sevi jau pēc saņemtā trieciena, mūžībā pavadot dzīvesbiedri, kura bija zaudējusi cīņu ar vēzi, Gunārs vairs necīnījās par šī īpašuma nākotni. Turklāt arī viņam negāja secen ļaunā slimība, kuras dēļ izgriezta puse no māgas. Par laimi, viņa dzīvē ienāca jauna mīlestība Vija Meļķe, palīdzot Gunāram laist saknes dzimtenē. Vajadzēja sākt apsaimniekot jaunās sievas un viņas Sibīriju piedzīvojušo vecāku atgūto lauku īpašumu Vidrižos. Kolhoza laikā uzceltās liellopu fermas vietā tapa kokzāģētava, kur ražoja sagataves parketa ražotājiem Vācijā. Par jauno Amerikas – Latvijas kopuzņēmumu ieinteresējās kāds zviedrs, kurš mudināja vidrižniekus ražot turienes standartam atbilstošu parketu. Kad jaunajā ražotnē uzstādīja attiecīgās iekārtas, sekoja milzīga apjoma pasūtījums, ko darījuma partneris nesteidzās izpirkt. Šajā apstāklī ģimenes uzņēmuma īpašnieki saskatīja zviedra savtīgo ieceri preci dabūt lēti uz noliktavas atbrīvošanas rēķina, tāpēc paši sameklēja noietu ne vien Zviedrijā, bet arī Norvēģijā, Somijā un Igaunijā. Bizness auga, un darbinieku skaits grozījās ap 40. No oša un ozola gatavotais Vidrižu parkets vietējo un starptautisko tirgu iekarojis ar perfekto kvalitāti, bet tā meistari un ieklājēji – ar prasmi īstenot smalkus musturus un liektas formas. Interesanti, ka visambiciozākie un sarežģītākie pasūtījumi nākuši no pašmāju bagātniekiem. Uzņēmuma portfolio ir biezumbiezs gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, bet tā veidotāji visvairāk lepojas ar precīzi atjaunoto parketu kultūrvēsturiskajās celtnēs, piemēram, Benjamiņu namā un Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē. Pašlaik “Vidrižu Atvari” darbojas ar pusjaudu – krīzes laika pasūtījumus spēj īstenot 26 darbinieki, strādājot tikai pusi mēneša.

Ražotnes augšupejā un noturēšanā Gunārs uzsver sievas nopelnus.

– Viņa arī šajā jomā apliecinājusi iedzimtu talantu. Iespējams, būtu savādāk, ja es Vijā nesaredzētu šīs dotības, nemācītu patstāvību un rīcībspēju biznesā. Viņa visu dara pamatīgi, ar sirdi un dvēseli, spējusi izveidot arī savu uzņēmumu – stila studiju “Melkes” Rīgā, Baznīcas ielā. Kopš Langaču lidlauka iegādes man visas domas un aktivitātes aizņem tā pilnveide, tāpēc parketa ražotnes vadību atstāju sievas ziņā.

Nevis peļņai, bet attīstībai

– Nekas nav vērtīgāks kā cilvēks, jo smadzenes ir galvenais resurss. Tās, atstātas novārtā, ļaujot vaļu eiforijai par jaunajām iespējām dzīvot tādos standartos kā Rietumos. Latvieši rīkojās kā izlutināti bērni, kam gribas vairāk un vairāk, un tas attiecināms uz visiem, kas vēlēja un kuri valdīja…

Gunāra dzīves filozofija, kas balstās paša pieredzē, ir elementāra.

– Nenokod vairāk, nekā vari apēst. Nekad nedomā par naudu un to, ko iegūsi, bet gan par to, ko sasniegsi. Tad viss notiek. Ja vergo naudai, nekas nesanāk. Nauda ir tikai līdzeklis, kā sasniegt mērķi, strādājot pie savas idejas īstenošanas. Protams, neviens nav pasargāts no apstākļiem, un cilvēks no tiem gan ir, gan nav atkarīgs. Vienmēr var atrast kādu izeju. Krīze ir visur, bet dzīve turpinās un grūtības jāpārvar, pārvērtējot izdarīto, labojot kļūdas un turpinot iesākto – kaut lēnāk, bet uz priekšu!

Aviācijas entuziasts ar 45 gadu pilota pieredzi 2001. gada rudenī īstenoja ilgi lolotu sapni – atlidot uz Latviju pašam savā lidmašīnā. Tas vien jau ir atsevišķa stāsta vērts notikums, kuram viņš īpaši gatavojās, jo slimības dēļ bija zaudējis lidotājam nepieciešamo veselības apliecību. Bija jāsagatavo lidmašīna okeāna pārlidošanai, jāpilnveido dzinējs, aizmugurējie sēdekļi jāupurē speciāli gatavotai benzīna tvertnei… Turklāt vēl lidojumu aizkavēja 11. septembra terora akti un paildzināja metereoloģiskie apstākļi. Pēc nosēšanās Kanādā, Grenlandē, Islandē un Norvēģijā viņš jutās patiesi laimīgs Rīgas lidostā, kur viņu sagadīja ģimene un mediju pārstāvji.

Gadu vēlāk viņš iegādājās bijušo lauksaimniecības lidlauku, kas kļuvis par Limbažu novada lepnumu, jo tajā atgriezusies rosība. Uzpostais minermēslu kaisītājs AN–2 jeb Antons kļuvis par visfotografētāko modeli. Līcīša lidmašīna var izvizināt 3 cilvēkus. Tajā lidotāja prasmes ieguvuši 4 privātpiloti. Nosēžas un paceļas mazie lidaparāti – ne vien vietējie (Latvijā ir apmēram 140), bet arī Baltijas jūru pārlidojušie un citi Eiropas viesi, jo ierīkots jauns skrejceļš, uzcelti angāri, no diviem konteineriem sametināts daudzfunkcionāls namiņš, kur pulcēties interesentiem un tikt pie pilotiem nepieciešamām ziņām un sakariem internetā. Top benzīntanks un uzsliešanu gaida ASV projektētā T veida angāra konstrukcijas. Šādu angāru 4 ultravieglo lidaparātu novietošanai secībā aste – spārni Latvijā vēl nav. Visam jābūt gatavam jau pēc mēneša!

Perspektīva

Lidošanā krīzi nejūt, un, kad mazgabarīta lidmašīnu īpašnieki zinās, ka Langačos var arī degvielu uzpildīt, apmeklētāju būs vēl vairāk. Saimnieks vienam no sešiem starptautiski atzītajiem Latvijas lidlaukiem lēš, ka aviācijai Latvijā ir liela nākotne.

– Vieglo sporta lidmašīnu pilota apliecību nav grūti dabūt, lidaparāti iet ar 95. benzīnu, ir ļoti ekonomiski, patērē 7 – 8 l benzīna stundā. Būs jābūvē vēl viens skrejceļs un nākamvasar angārs vēl 8 lidmašīnām. Tas izlīdzinās izdevumus, jo neuzceltais jau ir “pilns”. Es to nedaru peļņas dēļ, bet infrastruktūras pilnveidei, lai lidlauks būtu ES standartiem atbilstošs, radot attīstības iespēju novadam un valstij, lai cilvēkiem būtu darbs.

Gunāra Līcīša plānos ir izskolot Amerikā dzimušo Laimu. Viņa Latvijā nomācījusies četrus gadus, nu turpinās Čikāgas piepilsētā, kur ģimenei otras mājas.

– Lai meita dabū labāko izglītību, jo šai nozarei Obama trīsarpus miljardus novirzījis, ieviešot jaunu sistēmu, kas skolotājiem uzliek pienākumu ne vien iemācīt, bet arī atklāt visus bērnā slēptos talantus, kas tālāk izkopjami.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s